jostnieks
jostnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jostnieks | jostnieki |
| Ģen. | jostnieka | jostnieku |
| Dat. | jostniekam | jostniekiem |
| Akuz. | jostnieku | jostniekus |
| Lok. | jostniekā | jostniekos |
Jostu izgatavotājs.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie galvenokārt ir dažādu arodu nosaukumi, piemēram, cepurnieks, jostnieks, kažoknieks, kurpnieks, miesinieks, mucenieks, patmalnieks, ratinieks, stīpenieks, sudmalnieks, svarinieks, zīļotnieks.
- Lielākoties atvasinājumi ar - nieks ir denomināli darinājumi, kuru motivētājvārds ir substantīvs, piemēram, jostnieks, kažoknieks, namnieks, ir arī deverbāli darinājumi ( jātnieks, medenieks), domājams, ka atvasinājumam pretībnieks motivētājvārds ir adverbs.
- Piemēram, amatnieks, cepurnieks, dārznieks, glāznieks ‘stiklinieks’, miesnieks, mucenieks, podnieks, ratinieks, sedlinieks u. c. Vārddarināšanas nozīme – aroda veicējs izgatavo vai apstrādā ar pamatvārdu nosaukto priekšmetu, resp., pamatvārds ir tiešs vai netiešs tā darbības objekts ( Bīlenšteins 1863, 288) – jostnieks ‘tas, kas darina jostas’, kažoknieks ‘tas, kas darina kažokus’.