joslvalis
joslvalis
formā: daudzskaitlis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums – līdz 33 m, masa – līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām – finvalis un kuprvalis – konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
Stabili vārdu savienojumiMazais joslvalis.
- Mazais joslvalis taksons — joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata")
Avoti: EV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izņēmums ir seivalis un mazais joslvalis, kuriem šīs joslas ir nedaudz īsākas.
- Šāda veida asimetriju reizēm var novērot mazajam joslvalim, bet finvaļa asimetrija ir unikāla un šī pazīme ir galvenā, pēc kuras var identificēt finvali.
- Ar kriliem barojas arī pārējās krabjēdājroņu cilts sugas, bet mazākā apmērā, un no krilēdājiem vaļiem dienvidu aukstajos ūdeņos barojas zilais valis un Antarktikas joslvalis.
- Pēdējo gadu DNS pētījumi liecina, ka finvalim joslvaļu dzimtā tuvāki radinieki ir pelēkais valis ( " Eschrichtius robustus") un kuprvalis ( " Megaptera novaeangliae") nekā, piemēram, mazais joslvalis ( " Balaenoptera acutorostrata"), kas kopā ar finvali šobrīd ir klasificēti vienā ģintī ( " Balaenoptera").
- Jūrā sastopamas tādas aizsargājamās sugas kā milzu haizivs ( " Cetorhinus maximus") un mazais joslvalis ( " Balaenoptera acutorostrata").