jorubi
jorubi
jorubs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jorubs | — |
| Ģen. | joruba | — |
| Dat. | jorubam | — |
| Akuz. | jorubu | — |
| Lok. | jorubā | — |
jorubiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jorubiete | jorubietes |
| Ģen. | jorubietes | jorubiešu |
| Dat. | jorubietei | jorubietēm |
| Akuz. | jorubieti | jorubietes |
| Lok. | jorubietē | jorubietēs |
Tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie – kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Avoti: EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.
- Tajā laikā no ziemeļiem jorubiem izbruka fulani, tomēr 1840. gadā jorubi apturēja fulanu iebrukumu.