jokupēteris
jokupēteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jokupēteris | jokupēteri |
Ģen. | jokupētera | jokupēteru |
Dat. | jokupēterim | jokupēteriem |
Akuz. | jokupēteri | jokupēterus |
Lok. | jokupēterī | jokupēteros |
jokupētere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jokupētere | jokupēteres |
Ģen. | jokupēteres | jokupēteru |
Dat. | jokupēterei | jokupēterēm |
Akuz. | jokupēteri | jokupēteres |
Lok. | jokupēterē | jokupēterēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tā ir kāda nešpetna istabene vai jokupēteris staļļa puisis?
- Jau pirmajās dienās Aleksandrs iemantojis zobgaļa un jokupētera slavu.
- Vīrietis izrādījās īsts jokupēteris, un, pateicoties viņam, atceļš šķita tīrais nieks.
- Visādi staipās un maina plankumus, lai maksimāli izskatītos pēc vīnogulāja, nu īstens jokupēteris!
- Tētis mums arī ir īsts jokupēteris.