jodelēt
jodelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jodelēju | jodelējam | jodelēju | jodelējām | jodelēšu | jodelēsim |
| 2. pers. | jodelē | jodelējat | jodelēji | jodelējāt | jodelēsi | jodelēsiet, jodelēsit |
| 3. pers. | jodelē | jodelēja | jodelēs | |||
Pavēles izteiksme: jodelē (vsk. 2. pers.), jodelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jodelējot (tag.), jodelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jodelētu
Vajadzības izteiksme: jājodelē
Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trakas sievietes, jodelējoša vampīra, sikspārņa vai zirga!
- Un tad vēl man ir kas īpašs – ar tiem mazajiem ziediņiem, no tiem cilvēks sāk jodelēt.”
- Cik zināms, šie suņi savā starpā jodelē, bet mūsējai, acīmredzot, pietrūkst kompanjona, lai to darītu.
- Tu, māksliniece, jodelē „ mans uzskats ir tāds, ka tu esi sajucis prātā” un „ droši vien”; tas ir īpatnēji.
- “Nu, jūs ienācāt veikalā, un es teicu, ka begonija ir tik sulīga un kaktuss ir tik dievīgs un ka no ziediņiem sāk jodelēt.”