jestrums
jestrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jestrums | jestrumi |
Ģen. | jestruma | jestrumu |
Dat. | jestrumam | jestrumiem |
Akuz. | jestrumu | jestrumus |
Lok. | jestrumā | jestrumos |
1.Vispārināta īpašība → jestrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jums tas jestrums laikam arī dieva dots.
- Kā mana vīramāte kādreiz dziedāja častuškas, kuras Sibīrijā bija iemācījusies, tāds jestrums un arī valodiski kaut kas tāds...
- Kā raksta izdevēji, jaunajā ierakstā turpinās pirms diviem gadiem iznākušā albuma " Smukā meitiņ'" noskaņas – dzīvesprieks, jestrums, zobgalība.
- Kate nudien nav pati tvirtākā vai mīlāmākā no visām šmarēm, ar kurām Andžs ir laidies darīšanās, tomēr zināms jestrums viņai piemīt: te kādu ašu jociņu izspers, te koķeti sānā iekniebs.
- Ar izteiktu jestrumu grupa neaizraujas un arī albuma ievadskaņdarbs ar mānīgo nosaukumu " GoGoGo" patiesībā piedāvā miegaini sapņainu folkblūza noskaņu ar brīžiem gandrīz vai a cappella dziedājumu, kā arī apzināti slinku ģitāras un flautas pavadījumu.