jesauls
jesauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jesauls | jesauli |
Ģen. | jesaula | jesaulu |
Dat. | jesaulam | jesauliem |
Akuz. | jesaulu | jesaulus |
Lok. | jesaulā | jesaulos |
1.Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
2.Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par varonību kaujaslaukā viņš apbalvots ar Georgija krustu un saņēmis jesaula militāro pakāpi.
- ar to pašu paņēmienu - aiz apkakles - tika izvilkts ārā tas pats " Jesauls".
- No dīvāna apakšas, ar to pašu paņēmienu - aiz apkakles - tika izvilkts ārā tas pats " Jesauls".
- Milzīgais Jesauls, ķildīgais kaķis un viņu saimnieki, kuri ir gatavi stumdīt dīvānu un savākt pēc cīņas palikušās spalvas.
- Nevarētu teikt, ka Jesauls nebūtu pretojies, bija redzams, ka viņš ar lielāko prieku būtu palicis turpat zem dīvāna, kur vismaz viņa galva bija pasargāta no nagainā naidnieka.