jeņķis
jeņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jeņķis | jeņķi |
| Ģen. | jeņķa | jeņķu |
| Dat. | jeņķim | jeņķiem |
| Akuz. | jeņķi | jeņķus |
| Lok. | jeņķī | jeņķos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz izdomāja — lai debesu kuģus pievilinātu, ir nepieciešams atdarināt jeņķus.
- Vecais, no jeņķiem bēgdams, palicis bez kājām.
- Taču ar nākamo gājienu jeņķi gatavojas ievest Eiropā Cadillac zīmolu.
- “Rokas nost, jeņķi”, “ Mūsu Latvija – padomju Latvija” –
- ( Jeņķi, vācieties aiz Peipusa ezera)!"