jaunkungs
jaunkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jaunkungs | jaunkungi |
| Ģen. | jaunkunga | jaunkungu |
| Dat. | jaunkungam | jaunkungiem |
| Akuz. | jaunkungu | jaunkungus |
| Lok. | jaunkungā | jaunkungos |
jaunskungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jaunskungs | jaunskungi |
| Ģen. | jaunskunga | jaunskungu |
| Dat. | jaunskungam | jaunskungiem |
| Akuz. | jaunskungu | jaunskungus |
| Lok. | jaunskungā | jaunskungos |
1.Jauns, neprecējies vīrietis.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašlaik pagalmā sakrautas dēļu grēdas, pāris jaunkungu šiverē ap tiem.
- Vakar Čitu vedu uz Tallinu pie sugas jaunkunga.
- Kas te pulks smalku jaunkungu un prēleņu?
- Kā šis jaunkungs uzdrošinās mani apvainot?
- Ja jūsu rīcībā, lielmātes un lielkungi, zeltenes un bāleliņi, jaunkundzes un jaunkungi, meitenes un zēni, bērnībā ir ne tikai tradicionālais pilsētnieciskais pagalmiņš, kur izdauzīties, bet gan vesels tirgus, tad jā, tad, ko tur liegties, — tas ir vienreizēji forši!