jaukums | Tēzaurs

jaukums¹

jaukums [jaûkums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana

Lietojuma biežums :

1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → jauks₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

2.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → jauks₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

3.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → jauks₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

4.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → jauks₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

5.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Savukārt tuvu cilvēku jaukums ir tajā, ka tiem var uzticēties.
Viņa labprāt staigā pavadiņā un kopā ar cilvēkiem izbauda dabas jaukumus.
Skumji, taču baldriāna rūgtā garša cukurgraudiņa sūkāšanai atņēma jebkādu jaukumu.
Mums citiem ir bijuši daudzi jaukumi, tik daudz mākslas prieka.
Novilcis kirzas zābakus, Gunārs aumaļām tvēra nokavētos miera dzīves jaukumus.