jaukums1
jaukums [jaûkums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jaukums | jaukumi |
| Ģen. | jaukuma | jaukumu |
| Dat. | jaukumam | jaukumiem |
| Akuz. | jaukumu | jaukumus |
| Lok. | jaukumā | jaukumos |
5.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt tuvu cilvēku jaukums ir tajā, ka tiem var uzticēties.
- Viņa labprāt staigā pavadiņā un kopā ar cilvēkiem izbauda dabas jaukumus.
- Skumji, taču baldriāna rūgtā garša cukurgraudiņa sūkāšanai atņēma jebkādu jaukumu.
- Mums citiem ir bijuši daudzi jaukumi, tik daudz mākslas prieka.
- Novilcis kirzas zābakus, Gunārs aumaļām tvēra nokavētos miera dzīves jaukumus.