jambs
jambs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jambs | jambi |
| Ģen. | jamba | jambu |
| Dat. | jambam | jambiem |
| Akuz. | jambu | jambus |
| Lok. | jambā | jambos |
1.joma: literatūrzinātne Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
1.1.Sengrieķu dzejā – sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
2.joma: mūzika Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas.
Avoti: LLVV, ML, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmās sengrieķu lirikas formas ir epigramma, elēģija un jambs.
- Izmantoti pārsvarā trohajs un jambs, taču sastopams arī daktils un amfibrahijs, kā arī daļeniekā rakstītas rindas.
- "Sasunas Dāvids" uzrakstīts ritmiskā prozā ar jamba un anapesta miju, atsevišķas epizodes rakstītas kā dziesmas.
- Jamba rindas pauž saturisko vēstījumu, savukārt iespraudumi „ citē” dabas skaņas, kuras atbalsojas arī subjekta dvēselē.
- Tagad īstajā jambā!