jūdass
jūdass vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jūdass | jūdasi |
| Ģen. | jūdasa | jūdasu |
| Dat. | jūdasam | jūdasiem |
| Akuz. | jūdasu | jūdasus |
| Lok. | jūdasā | jūdasos |
Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
Stabili vārdu savienojumiJūdasa graši.
- Jūdasa graši idioma — atlīdzība, kas saņemta par nodevību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Jūdas, netiesā otru, lai pats netaptu tiesāts!
- Baidījos, ka varbūt Viņš būs noklausījies manu un Jūdasa sarunu.
- Tomēr viens jūdass, cik tur trūka, visus būtu izdevis.
- Tā priekšgalā stāv domās nogrimis Jūdass, pakaļgalā — aizsapņojies Kains.
- Taču Jūdasa stabulē nebija tādas nots, kurā varētu pavīdēt greizsirdības atēna.