jāvārds
jāvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jāvārds | jāvārdi |
| Ģen. | jāvārda | jāvārdu |
| Dat. | jāvārdam | jāvārdiem |
| Akuz. | jāvārdu | jāvārdus |
| Lok. | jāvārdā | jāvārdos |
Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; pozitīva atbilde uz bildinājumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz Sana atgriezās, viņš izteica bildinājumu, un saņēma jāvārdu.
- – Dažkārt sieviete tikai pēc laulībām saprot, kam teikusi jāvārdu.
- Pāris viens otram jāvārdu teicis brīvā dabā pie ziediem rotāta altāra.
- Jāvārdu esmu saņēmis, tā ka prāts mierīgs un speciāli nesteidzamies.
- Aizvadītajā sestdienā tematiskā, ziemai veltītā ceremonijā pāris viens otram teikuši jāvārdu.