jārēties
Lietojuma biežums :
jārēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jārējos | jārējamies | jārējos | jārējāmies | jārēšos | jārēsimies |
| 2. pers. | jārējies | jārējaties | jārējies | jārējāties | jārēsies | jārēsieties, jārēsities |
| 3. pers. | jārējas | jārējās | jārēsies | |||
Pavēles izteiksme: jārējies (vsk. 2. pers.), jārējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jārējoties (tag.), jārēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jārētos
Vajadzības izteiksme: jājārējas
Trokšņot, draiskuļoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jārēties uz kupola drīkstēs visi, kas sasnieguši vismaz 110 centimetru garumu.
- „Arti, gana jārēties!”
- Viss jau būtu vēl puslīdz labi, ja viņas paliktu iekšpusē un jārētos tur, bet viņas nepalaiž garām nevienu izdevību pazīmēties sabiedrības acīs kā tāda jauna aktrise.
- No rīta Elīza man jautāja, vai labi esmu gulējusi, un es tā arī atbildēju, bezmiegs ir salds, es smējos un piemetināju, ka mieru nedeva dižrīkles Lejas-Eriņu dīķītī, ka līdz pat gaismai tur jārējās zaļās nerimas, kuras paši ar Agri, sev par laimi vai nelaimi, savulaik pārstiepām no Pandera.
- Tajos izspēlējas viss – gan figūru plastikas piezemētā, erotiski uzlādētā līnijas un izcelto apjomu izteiksmība, gan krāsas suverēnā viendabība vai varavīkšņainā daudzskanība, bet valda gada īsākās nakts prieku apreibinātās kompānijas idille, kur cilvēki jārējas, trauki gāžas un izsmējīgi raugās pušķota vērša acs ( “ Līgotāji”, 20. gs. 80. gadu beigas).