izzvejot
izzvejot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izzvejoju | izzvejojam | izzvejoju | izzvejojām | izzvejošu | izzvejosim |
2. pers. | izzvejo | izzvejojat | izzvejoji | izzvejojāt | izzvejosi | izzvejosiet, izzvejosit |
3. pers. | izzvejo | izzvejoja | izzvejos |
Pavēles izteiksme: izzvejo (vsk. 2. pers.), izzvejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izzvejojot (tag.), izzvejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izzvejotu
Vajadzības izteiksme: jāizzvejo
1.Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
1.1.sarunvaloda Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
1.2.sarunvaloda Izvilkt, izsmelt (no trauka).
1.3.sarunvaloda Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
2.Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
2.1.Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Avoti policijā apliecināja, ka no upes izzvejotās banknotes ir īstas.
- Kad dārzeņi ir mīksti, izzvejo lauru lapu un visu sablendē.
- Krabis Petrovičs savulaik tika izzvejots Barenca jūrā pie Norvēģijas krastiem.
- Es no kabatas izzvejoju liekos zobus un iebāzu tos mutē.
- Beidzot izzvejojis savu nolietoto, melno maku, viņš sāka to pārlapot.