izzelēt1
izzelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izzelēju | izzelējam | izzelēju | izzelējām | izzelēšu | izzelēsim |
| 2. pers. | izzelē | izzelējat | izzelēji | izzelējāt | izzelēsi | izzelēsiet, izzelēsit |
| 3. pers. | izzelē | izzelēja | izzelēs | |||
Pavēles izteiksme: izzelē (vsk. 2. pers.), izzelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izzelējot (tag.), izzelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izzelētu
Vajadzības izteiksme: jāizzelē
1.Zelējot izlietot (daudz vai visu).
2.Ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo entuziastu un nopietnu interesentu vidē tas ir sen un daudzkārt izzelēts un zināms.
- "Es pats sevi saucu par botāniķi, agronoms ir tāds klāt pielikts amats, bet tajā pašā laikā, zinot visas tās lietas par augu maiņu, kas dabā pazūd un kas rodas no jauna, var arī izzelēt , kas un kā tālāk.