izzīst
izzīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izzīžu | izzīžam | izzīdu | izzīdām | izzīdīšu | izzīdīsim |
| 2. pers. | izzīd | izzīžat | izzīdi | izzīdāt | izzīdīsi | izzīdīsiet, izzīdīsit |
| 3. pers. | izzīž | izzīda | izzīdīs | |||
Pavēles izteiksme: izzīd (vsk. 2. pers.), izzīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izzīžot (tag.), izzīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izzīstu
Vajadzības izteiksme: jāizzīž
1.Zīžot izsūkt.
1.1.Zīžot iztukšot (trauku, krūti, tesmeni).
Stabili vārdu savienojumiIzzīst (arī izsūkt) no pirksta.
- Izzīst (arī izsūkt) no pirksta sarunvaloda, idioma — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču mēs nevaram izzīst no pirksta Latvijas parlamenta nostāju šajā jautājumā.
- Zīšanas reflekss ļauj jaundzimušajam izzīst pienu no krūts un norīt to.
- Viņu aiz matiem pievilktie vai no pirksta izzīstie fakti neapstiprinās.
- — Vai kādreiz esi redzējis, kā dēles izzīž ūdenī iemestu peli?
- Tāda kļūst pat bozīte viņa kalsnajā, smaga zemes darba izzīstajā rokā.