izzīlēt
izzīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izzīlēju | izzīlējam | izzīlēju | izzīlējām | izzīlēšu | izzīlēsim |
| 2. pers. | izzīlē | izzīlējat | izzīlēji | izzīlējāt | izzīlēsi | izzīlēsiet, izzīlēsit |
| 3. pers. | izzīlē | izzīlēja | izzīlēs | |||
Pavēles izteiksme: izzīlē (vsk. 2. pers.), izzīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izzīlējot (tag.), izzīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izzīlētu
Vajadzības izteiksme: jāizzīlē
1.Zīlējot pareģot; zilējot uzzināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tāpēc jau es to arī neizzīlēju, – lampa teica.
- Atceries, ka tu neesi pareģe un nespēj izzīlēt nākotni.
- Varēja izzīlēt gan laiku, gan nākamā gada ražu,
- – Nu, to es pats mācētu izzīlēt, – Oskars bija vīlies.
- Kārtis izzīlēja mums ar māsām arī mīlestību, brīdināja par krāpšanu.