izvemt
izvemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvemju | izvemjam | izvēmu | izvēmām | izvemšu | izvemsim |
| 2. pers. | izvem | izvemjat | izvēmi | izvēmāt | izvemsi | izvemsiet, izvemsit |
| 3. pers. | izvemj | izvēma | izvems | |||
Pavēles izteiksme: izvem (vsk. 2. pers.), izvemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvemjot (tag.), izvemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvemtu
Vajadzības izteiksme: jāizvemj
Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izvemt kā ļaundabīgu mezglu, kas, iemeties plaušās, smacē.
- – Mums tūdaļ jāpanāk, lai viņš to visu izvemj atpakaļ!
- 9. Kaķi nedrīkst ēst zaļu zāli, jo viņi to izvems.
- Kad viņi vemj, tie bieži izvemj arī kaitīgos matu kumšķus.
- Paskaties, Vens, paskaties, ko tu esi izvēmis!