izvītņot
izvītņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvītņoju | izvītņojam | izvītņoju | izvītņojām | izvītņošu | izvītņosim |
| 2. pers. | izvītņo | izvītņojat | izvītņoji | izvītņojāt | izvītņosi | izvītņosiet, izvītņosit |
| 3. pers. | izvītņo | izvītņoja | izvītņos | |||
Pavēles izteiksme: izvītņo (vsk. 2. pers.), izvītņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvītņojot (tag.), izvītņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvītņotu
Vajadzības izteiksme: jāizvītņo
1.Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
2.Izveidot (iekšēju vītni).
Avoti: LLVV