izvīt
izvīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izviju | izvijam | izviju | izvijām | izvīšu | izvīsim |
| 2. pers. | izvij | izvijat | izviji | izvijāt | izvīsi | izvīsiet, izvīsit |
| 3. pers. | izvij | izvija | izvīs | |||
Pavēles izteiksme: izvij (vsk. 2. pers.), izvijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvijot (tag.), izvīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvītu
Vajadzības izteiksme: jāizvij
1.Vijot izgatavot.
1.1.Vijot izklāt.
2.Vijot izlietot (daudz vai visu).
3.Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- lūk, kādus skaistus Lielvārdes jostas rakstus izvij bedru bedres.
- Cauri gadsimtiem šeit izvijušās pareizticīgo tradīcijas, kas koptas un joprojām dzīvas arī Skripu saimē.
- — Viktors Drubeckis atbildēja, veikli izvīdams nesalasāmu parakstu, pie kura bija pieradis tāpat kā pie īstā.
- Ligzdai ir dubulta konstrukcija, vispirms no zariem tiek sakrauta bieza platforma, bet uz tās no vijīgām klūdziņām izvīta bļodas formas ligzda.
- Romantisku stīgu visam piešķir mežvīns, kura izvītās stīgas vējā šūpojas un rudenī krāsojas sārtas.