izvīlēt
izvīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvīlēju | izvīlējam | izvīlēju | izvīlējām | izvīlēšu | izvīlēsim |
| 2. pers. | izvīlē | izvīlējat | izvīlēji | izvīlējāt | izvīlēsi | izvīlēsiet, izvīlēsit |
| 3. pers. | izvīlē | izvīlēja | izvīlēs | |||
Pavēles izteiksme: izvīlē (vsk. 2. pers.), izvīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvīlējot (tag.), izvīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvīlētu
Vajadzības izteiksme: jāizvīlē
1.Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
2.Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
2.1.Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāris dienu nevarēja kult tāpēc, ka mašīnai kāds nieks bija salūzis, ko mašīnists pats tad ar vīli izvīlēja jaunu.
- Automāta numurs ir izvīlēts, ekspertīze to, protams, noskaidros un pateiks, bet diezin vai tas ko dos, jo šaujamieroči vairs nav retums ne lielu, ne mazu bandītu rokās.
- Un es klepoju, un es kāsēju, un es kliedzu, cik vien skaļi es varēju, un es sāpīgi kampu pēc gaisa, bet nekā, nekā nenoriju, tikai jēlas sāpes rīklē, it kā tā būtu ar rašvīli izvīlēta.
- : ) No kaut kāda briesmīga bleķa gabala Reinis izvīlēja tamboradatu!
- Tad jau atslēgu vari izvīlēt kādās 30 sekundēs.