izvēcināt
izvēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izvēcinu | izvēcinām | izvēcināju | izvēcinājām | izvēcināšu | izvēcināsim |
2. pers. | izvēcini | izvēcināt | izvēcināji | izvēcinājāt | izvēcināsi | izvēcināsiet, izvēcināsit |
3. pers. | izvēcina | izvēcināja | izvēcinās |
Pavēles izteiksme: izvēcini (vsk. 2. pers.), izvēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvēcinot (tag.), izvēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāizvēcina
Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
Avoti: LLVV