iztukšīties
iztukšīties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztukšījos | iztukšījamies | iztukšījos | iztukšījāmies | iztukšīšos | iztukšīsimies |
| 2. pers. | iztukšījies | iztukšījaties | iztukšījies | iztukšījāties | iztukšīsies | iztukšīsieties, iztukšīsities |
| 3. pers. | iztukšījas | iztukšījās | iztukšīsies | |||
Pavēles izteiksme: iztukšījies (vsk. 2. pers.), iztukšījieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztukšījoties (tag.), iztukšīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztukšītos
Vajadzības izteiksme: jāiztukšījas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kokuaita daudz strādā un ir gan piepildījusies, gan iztukšījusies.
- Un kā priekšā atbildīga ir Latvijas cilvēku priekšā galīgi neatbildīgās, Latvijas tautu un Latvijas valsti jau galīgi iztukšījušās, un tagad jau uz Rīgas sagrābšanu un izēptēšanu orientētā Latvijas valdība?