iztukšīt
iztukšīt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztukšīju | iztukšījam | iztukšīju | iztukšījām | iztukšīšu | iztukšīsim |
| 2. pers. | iztukšī | iztukšījat | iztukšīji | iztukšījāt | iztukšīsi | iztukšīsiet, iztukšīsit |
| 3. pers. | iztukšī | iztukšīja | iztukšīs | |||
Pavēles izteiksme: iztukšī (vsk. 2. pers.), iztukšījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztukšījot (tag.), iztukšīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztukšītu
Vajadzības izteiksme: jāiztukšī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā ir krietni iztukšīta viskija pudele, maciņš, visādi sieviešu nieki, arī celofāna maisiņš ar tabletēm.
- Lai arī šo nu jau « aiztukšīto» cepumu iepakojumu nepiemeklētu citu šim nolūkam iegādāto, taču kārtējo reizi « iztukšīto» liktenis, beidzot pagatavoju šo gardo kārtojumu.
- Lai arī šo, nu jau “ aiztukšīto”, cepumu iepakojumu nepiemeklētu citu šim nolūkam iegādāto, taču kārtējo reizi “ iztukšīto” liktenis, beidzot pagatavoju šo gardo kārtojumu.
- Ja vēl kāds miestiņš pa ceļam patrāpītos — vai nu visi ļauži būtu aizbēguši, kur nu, tagad Tušs priecātos pat par vāciešiem — klāt, protams, neietu, ielīstu grāvī vai krūmos, tomēr tā būtu zīme, ka pasaule gluži no vārdiem iztukšīta nav.
- Tā, ka ja “ pustukšītis” kļūst par galīgu “ iztukšīti” un diena joprojām kļūst garāka, ir iespēja vēl tikt pie pērnā medus.