iztapnieks
iztapnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iztapnieks | iztapnieki |
| Ģen. | iztapnieka | iztapnieku |
| Dat. | iztapniekam | iztapniekiem |
| Akuz. | iztapnieku | iztapniekus |
| Lok. | iztapniekā | iztapniekos |
iztapniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iztapniece | iztapnieces |
| Ģen. | iztapnieces | iztapnieču |
| Dat. | iztapniecei | iztapniecēm |
| Akuz. | iztapnieci | iztapnieces |
| Lok. | iztapniecē | iztapniecēs |
Avoti: LLVV