iztēlot
iztēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztēloju | iztēlojam | iztēloju | iztēlojām | iztēlošu | iztēlosim |
| 2. pers. | iztēlo | iztēlojat | iztēloji | iztēlojāt | iztēlosi | iztēlosiet, iztēlosit |
| 3. pers. | iztēlo | iztēloja | iztēlos | |||
Pavēles izteiksme: iztēlo (vsk. 2. pers.), iztēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztēlojot (tag.), iztēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztēlotu
Vajadzības izteiksme: jāiztēlo
1.Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
1.1.Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
2.Iztēloties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iztēle nav ārprāts, ja vien mēs apzināmies mūsu iztēlotā nerealitāti.
- Huserls ar sižetu nedomā realitātē vai kādā iztēlotā pasaulē eksistējošu lietu.
- Pēc Benedikta Andersona ( Benedikt Anderson) darbā „ Iztēlotās sabiedrības.
- Stāsta vērtība ir detaļās – niansēti iztēlotajā ( atmiņā atsauktajā?)
- Romāns mani ieved pilnībā iztēlotā citādībā – vai nostāda pret to.