iztāle
iztāle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iztāle | iztāles |
| Ģen. | iztāles | iztāļu |
| Dat. | iztālei | iztālēm |
| Akuz. | iztāli | iztāles |
| Lok. | iztālē | iztālēs |
Tāla vieta; tālums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams nevaru novērtēt jauno, ja pat iztāles neesmu redzējis.
- Braucienā pa Daugavu iztālē skatījām arī kaimiņzemi Batlkrieviju.
- garastāvoklis uz oki doki un mans brauciens jau pusceļā, kad manu acu priekšā no iztāles parādījās kāds noslēpumains un miglains tēls.
- Senais, staltais Jaunās Pilsmuižas nams Tebras upes labajā krastā - Skolas ielā 1 piedzīvojis patīkamas pārmaiņas: ieguvis jau no iztāles pamanāmu, saulē mirdzošu skārda jumtu, jaunus logus un apkures sistēmu, siltinātas ārsienas un atjaunotu fasādes krāsojumu, atkal lepni spoguļojas Tebras upes ūdeņos.