izspurt
izspurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izspurstu | izspurstam | izspuru, izspūru | izspurām, izspūrām | izspuršu | izspursim |
| 2. pers. | izspursti | izspurstat | izspuri, izspūri | izspurāt, izspūrāt | izspursi | izspursiet, izspursit |
| 3. pers. | izspurst | izspura, izspūra | izspurs | |||
Pavēles izteiksme: izspursti (vsk. 2. pers.), izspurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspurstot (tag.), izspuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspurtu
Vajadzības izteiksme: jāizspurst
1.Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
1.1.Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
2.parasti formā: trešā persona Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mati bija izspūruši, pilni ar visādiem zāles stiebriņiem un putekļiem...
- Otra ir veca, izspūrusi, lūzusi, sasieta, nostiprināta,
- Un redzēja, kā no aprūsējušās dušas izlauzās izspūrusi ūdens strūkla.
- Sendija Greisona kabinetā iedrāzās viens no izspūrušajiem un satrauktajiem vēstniecības darbiniekiem.
- Magoņmaizīte laimīgi iesmējās un atmeta izspūrušos matus no sviedriem klātās pieres.