izsoļot
izsoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsoļoju | izsoļojam | izsoļoju | izsoļojām | izsoļošu | izsoļosim |
| 2. pers. | izsoļo | izsoļojat | izsoļoji | izsoļojāt | izsoļosi | izsoļosiet, izsoļosit |
| 3. pers. | izsoļo | izsoļoja | izsoļos | |||
Pavēles izteiksme: izsoļo (vsk. 2. pers.), izsoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsoļojot (tag.), izsoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsoļotu
Vajadzības izteiksme: jāizsoļo
1.Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lēna nikni nogrūda matemātikas grāmatu uz grīdas un grasījās izsoļot laukā.
- Skolotājs dusmīgi izsoļo caur klasi un arī apsēstas pie sava galda.
- Draudīgais zābaku pāris izsoļoja no deju zāles un nostājās gaiteņa vidū.
- Prognozēju, ka uzvarētājs varētu izsoļot zem vienas stundas un 19 minūtēm.
- Smagi sperdams soļus un grabēdams, viņš izsoļoja no telts.