izsmērēties
izsmērēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsmērējos | izsmērējamies | izsmērējos | izsmērējāmies | izsmērēšos | izsmērēsimies |
| 2. pers. | izsmērējies | izsmērējaties | izsmērējies | izsmērējāties | izsmērēsies | izsmērēsieties, izsmērēsities |
| 3. pers. | izsmērējas | izsmērējās | izsmērēsies | |||
Pavēles izteiksme: izsmērējies (vsk. 2. pers.), izsmērējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsmērējoties (tag.), izsmērēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsmērētos
Vajadzības izteiksme: jāizsmērējas
Refl. → izsmērēt1; tikt izsmērētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena ar melnu zīmuli vilktā acu līnija virs plakstiņa ir izsmērējusies.
- Sastāvā esošais polimēru piejaukums neļaus visas dienas garumā tušai nobirt vai izsmērēties.
- Man ir tik karsta seja, ka skropstu tuša izkustu un izsmērētos.
- Valters saslapināja pirkstu, lai tos noslaucītu, bet tie tikai izsmērējās.
- Vai pomāde nav nokrāsojusi zobus vai ar laiku izsmērējusies.