izskrūvēt
izskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izskrūvēju | izskrūvējam | izskrūvēju | izskrūvējām | izskrūvēšu | izskrūvēsim |
| 2. pers. | izskrūvē | izskrūvējat | izskrūvēji | izskrūvējāt | izskrūvēsi | izskrūvēsiet, izskrūvēsit |
| 3. pers. | izskrūvē | izskrūvēja | izskrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: izskrūvē (vsk. 2. pers.), izskrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izskrūvējot (tag.), izskrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izskrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāizskrūvē
Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz sadusmotie kaimiņi izskrūvēja elektrības drošinātājus, citreiz bija izsaukuši policiju. „
- Policists tostarp izskrūvēja traktora detaļu, bez kuras motors klusēšot.
- Vecā tipa drošinātāji ir jāizskrūvē un jāizņem ligzdas, jaunā - tikai jāizslēdz.
- Jāizskrūvē arī aizdedzes svece, jo pēc tās stāvokļa var novērtēt dzinēja stāvokli.
- Izskrūvē drēbju pakaramā turētāju un izmanto kā korķviļķi;