izsamist
izsamist 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsamistu | izsamistam | izsamisu | izsamisām | izsamisīšu | izsamisīsim |
| 2. pers. | izsamisti | izsamistat | izsamisi | izsamisāt | izsamisīsi | izsamisīsiet, izsamisīsit |
| 3. pers. | izsamist | izsamisa | izsamisīs | |||
Pavēles izteiksme: izsamisti (vsk. 2. pers.), izsamistiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsamistot (tag.), izsamisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsamistu
Vajadzības izteiksme: jāizsamist
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visā Solvitas rīcībā, sacīja Elīza, « viežama skaidra izsamisa».
- Tik daudz darīšanu jaunajam tēvam, ka var pat izsamist.
- Sākumā izsamisu, bet pamazām ( vērojot izplūstošās burtu zīmes) iegrimu pārdomās.
- Dažkārt izsamistot, citkārt pieliekot punktu.
- un ka visdrūmākos brīžos nedrīkstam izsamist,