izsalkt
izsalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsalkstu | izsalkstam | izsalku | izsalkām | izsalkšu | izsalksim |
| 2. pers. | izsalksti | izsalkstat | izsalki | izsalkāt | izsalksi | izsalksiet, izsalksit |
| 3. pers. | izsalkst | izsalka | izsalks | |||
Pavēles izteiksme: izsalksti (vsk. 2. pers.), izsalkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsalkstot (tag.), izsalkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsalktu
Vajadzības izteiksme: jāizsalkst
1.Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiIzsalcis kā vilks.
- Izsalcis kā vilks frazēma — ļoti izsalcis
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
2.Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izslāpt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi kristīgās ticības skolotājiem nav īpašu grūtību pievērst " izsalkušos".
- Viņi uzskata, ka sabiedrība joprojām ir izsalkusi pēc labām ziņām.
- Vienlaikus viņa sūdzējās, ka ir izsalkusi un nomiršot nedēļas laikā.
- Visi bijām salīdzinoši jauni, izsalkuši, arī treneris bija jauns.
- Izsalkušais gateris sāk uz masīvā betons podesta nepacietībā mīņāties un lēkāt.