izsūtījums
izsūtījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsūtījums | izsūtījumi |
| Ģen. | izsūtījuma | izsūtījumu |
| Dat. | izsūtījumam | izsūtījumiem |
| Akuz. | izsūtījumu | izsūtījumus |
| Lok. | izsūtījumā | izsūtījumos |
1.Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
2.Paveikta darbība → izsūtīt3; izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knuts Skujenieks izsūtījumā raksta dzeju, Daumants Kalniņš pandēmijas laikā komponē.
- To viņai izdevies sagalabāt izsūtījumā Sibīrijā un atvest atpakaļ uz Latviju.
- Skaidrīte padomju laikā saviem bērniem stāstījusi par izsūtījumu, bet piesardzīgi.
- Trīs gadus vēlāk Ārijas mamma un audžutēvs labprātīgi pievienojušies ģimenei izsūtījumā.
- Sanākušo vidū bija arī Vija Daņiļēviča, kura izsūtījumā dzimusi. „