izsīkt2
izsīkt [izsìkt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsīcu | izsīcam | izsīcu | izsīcām | izsīkšu | izsīksim |
| 2. pers. | izsīc | izsīcat | izsīci | izsīcāt | izsīksi | izsīksiet, izsīksit |
| 3. pers. | izsīc | izsīca | izsīks | |||
Pavēles izteiksme: izsīc (vsk. 2. pers.), izsīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsīcot (tag.), izsīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsīktu
Vajadzības izteiksme: jāizsīc
Sīkt un pabeigt sīkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Menopauzes laikā, olnīcu darbībai izsīkstot, funkcionālās cistas vairs neveidojas.
- Pilsēta tika aplenkta, franči aizstāvējās, taču pārtikas rezerves izsīka.
- Nauda sāka izsīkt un es uzstāju, ka tēriņiem jābūt samērīgiem.
- Lēnāk izsīkst resursi, ražošanas līdzekļi, darbaspēks, saules enerģija.
- 3) šie resursi ir neatjaunojami, un tie sāk izsīkt,