izregulēt
izregulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izregulēju | izregulējam | izregulēju | izregulējām | izregulēšu | izregulēsim |
| 2. pers. | izregulē | izregulējat | izregulēji | izregulējāt | izregulēsi | izregulēsiet, izregulēsit |
| 3. pers. | izregulē | izregulēja | izregulēs | |||
Pavēles izteiksme: izregulē (vsk. 2. pers.), izregulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izregulējot (tag.), izregulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izregulētu
Vajadzības izteiksme: jāizregulē
Regulēt un pabeigt regulēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai orgāni paši tur savu trafiku izregulē.
- Te vietā atgādināt, ka šāds trieciens var izsist, izregulēt aizdedzi, kas izpaužas kā motora “ šķaudīšana”, nevienmērīga darbība.
- Apzināti aizvilku romānu līdz mūsdienām, jo sapratu, ka šis ir sērijas pēdējais romāns, un man gribējās izregulēt to, kas bijis.
- Kad izregulēja Džūkstes upi, tad daži īpašnieki minētās pļavas uzlaboja: izrokot noteku grāvjus, aparot un apsējot ar kultūras siena sēklām — ar timotiņu, pļavas auzeni, kamolzāli un citām.
- Bet kā šajā gadījumā izregulēt patiesību par vāveri,