izpļaukāt
Lietojuma biežums :
izpļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpļaukāju | izpļaukājam | izpļaukāju | izpļaukājām | izpļaukāšu | izpļaukāsim |
| 2. pers. | izpļaukā | izpļaukājat | izpļaukāji | izpļaukājāt | izpļaukāsi | izpļaukāsiet, izpļaukāsit |
| 3. pers. | izpļaukā | izpļaukāja | izpļaukās | |||
Pavēles izteiksme: izpļaukā (vsk. 2. pers.), izpļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpļaukājot (tag.), izpļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāizpļaukā
Vairākkārt iesist pļauku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamreiz es ienākšu un tevi izpļaukāšu pacienta klātbūtnē.
- Viss vaigs kā izpļaukāts!
- Es atkāpos nedaudz vairāk kā rokas stiepiena attālumā tāpēc, ka bīskapam vairāk par visu patika no niķīga prinča izpļaukāt visu grēku, un pagriezos, lai dotos uz kāpnēm. „
- Es aiz bezpalīdzības un izmisuma raudāju, un par to viņš mani izpļaukāja, kas man sniedza iemeslu niknumam — ar to es centos savaldīt asaras, pārvērst pašžēlu naidā, bet nekas man neizdevās.
- Bet, kad nākamajā rītā tu pateici, ka jūti kāda cita cilvēka klātbūtni, man prātā, dabiski, nāca Leanders, un es biju gatavs sevi izpļaukāt par to, ka biju tā zaudējis savaldīšanos.”