Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
izpļaukāt
izpļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.izpļaukājuizpļaukājamizpļaukājuizpļaukājāmizpļaukāšuizpļaukāsim
2. pers.izpļaukāizpļaukājatizpļaukājiizpļaukājātizpļaukāsiizpļaukāsiet, izpļaukāsit
3. pers.izpļaukāizpļaukājaizpļaukās
Pavēles izteiksme: izpļaukā (vsk. 2. pers.), izpļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpļaukājot (tag.), izpļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāizpļaukā
Vairākkārt iesist pļauku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Nākamreiz es ienākšu un tevi izpļaukāšu pacienta klātbūtnē.
  • Viss vaigs kā izpļaukāts!
  • Es atkāpos nedaudz vairāk kā rokas stiepiena attālumā tāpēc, ka bīskapam vairāk par visu patika no niķīga prinča izpļaukāt visu grēku, un pagriezos, lai dotos uz kāpnēm. „
  • Es aiz bezpalīdzības un izmisuma raudāju, un par to viņš mani izpļaukāja, kas man sniedza iemeslu niknumam — ar to es centos savaldīt asaras, pārvērst pašžēlu naidā, bet nekas man neizdevās.
  • Bet, kad nākamajā rītā tu pateici, ka jūti kāda cita cilvēka klātbūtni, man prātā, dabiski, nāca Leanders, un es biju gatavs sevi izpļaukāt par to, ka biju tā zaudējis savaldīšanos.”