Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
izpurt
izpurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.izpurstuizpurstamizpuru, izpūruizpurām, izpūrāmizpuršuizpursim
2. pers.izpurstiizpurstatizpuri, izpūriizpurāt, izpūrātizpursiizpursiet, izpursit
3. pers.izpurstizpura, izpūraizpurs
Pavēles izteiksme: izpursti (vsk. 2. pers.), izpurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpurstot (tag.), izpuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpurtu
Vajadzības izteiksme: jāizpurst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Dzīvnieks izskatījās novājējis: mugurkauls izspiedies, spalva izpūrusi.”
  • Pankroka meitenes lellīšu kleitās, izteiksmīgu meikapu un izpūrušiem matiem izmēģināja veiksmi uz skatuves.
  • Valkāju bikses ar “ štrumbantēm”, mati — izpūruši,” stāsta jubilāre.
  • ” saminstinās Jēkabs Laimīgais un, nespēdams uzreiz atrast īstos vārdus, kasa izpūrušo matu ērkuli.
  • Reiz Iekšrīgā uz ielas viņa ieraudzīja puisi ar tādu pašu gaišu, izpūrušu matu cekulu kā Matīsam.