izpurt
Lietojuma biežums :
izpurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Izspurt1.
2.Izspurt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Pavasara versija 2025
408 984 šķirkļi