izplucināt2
izplucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplucinu | izplucinām | izplucināju | izplucinājām | izplucināšu | izplucināsim |
| 2. pers. | izplucini | izplucināt | izplucināji | izplucinājāt | izplucināsi | izplucināsiet, izplucināsit |
| 3. pers. | izplucina | izplucināja | izplucinās | |||
Pavēles izteiksme: izplucini (vsk. 2. pers.), izpluciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplucinot (tag.), izplucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplucinātu
Vajadzības izteiksme: jāizplucina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salas galā tas tos jau pavisam vieglus un gaišus izplucinājis.
- Izņēmums ir smalkās saknītes, kas tiek izplucinātas no zemes.
- Ja radušies savēlumi, tos vispirms ar pirkstiem uzmanīgi izplucina, tad izķemmē.
- Pēc tam esot žēl izmest, bet pavasarī var atstāt kādā zarā, lai putni izplucina ligzdām.
- Ne bez pūlēm izdzēru to elles dziru, izplucinādams muti un rīkli, un pēc brīža ievēlos neesamībā.