izplīst
izplīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplīstu | izplīstam | izplīsu | izplīsām | izplīsīšu | izplīsīsim |
| 2. pers. | izplīsti | izplīstat | izplīsi | izplīsāt | izplīsīsi | izplīsīsiet, izplīsīsit |
| 3. pers. | izplīst | izplīsa | izplīsīs | |||
Pavēles izteiksme: izplīsti (vsk. 2. pers.), izplīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplīstot (tag.), izplīsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplīstu
Vajadzības izteiksme: jāizplīst
1.Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
2.apvidvārds Izgaist, izklīst.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Vai viņā var izplīst caurums?
- No jaunības laika viņam bija saglabājušās dažas bungas – patiešām jaukas, vienīgi trīs vietās bija izplīsuši caurumi.
- Lai neizplīstu maisiņu dibeni.
- Viņš instinktīvi to saķēra; tā izrādījās no grāmatas izplīsusi papīra lapiņa ar cieši sarakstītu tekstu un diagrammām abās pusēs.
- Staigāju gar veciem spoguļiem, gar daudzžuburu sudraba svečturiem, gar lielām, greznām, nez no kādām patriciešu pilīm atklīdušām vāzēm, izdilušiem krēsliem un dīvāniem, no kuriem pretī stiepjas izplīsušas atsperes, gar sarkana plīša atzveltņiem, kur atsēdies kāds sirmu bārdu un gariem matiem noaudzis, noguris vecs meksikānis, un rokos pa vecu dzelžu kaudzēm, sarūsējušām dažāda lieluma skrūvēm, naglām un atslēgām.