izpīt
izpīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpinu | izpinam | izpinu | izpinām | izpīšu | izpīsim |
| 2. pers. | izpin | izpinat | izpini | izpināt | izpīsi | izpīsiet, izpīsit |
| 3. pers. | izpin | izpina | izpīs | |||
Pavēles izteiksme: izpin (vsk. 2. pers.), izpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpinot (tag.), izpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpītu
Vajadzības izteiksme: jāizpin
1.Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
1.1.Atpīt, atraisīt (parasti matus).
2.Pinot izgatavot; pinot izrotāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa paceļ lielu, no lūkiem izpītu vīzi.
- un ar mazākajām priedītēm izpinam šādu dzīvžogu.
- Tā nu viņš no klūgas izlocīja apli un izpina tīklu, ko pakarināja indiāņiem virs guļvietām.
- Vita izpina bizītes, uzvilka džemperi.
- Pie galda seši krēsli izpītām atzveltnēm.