iznākt
Lietojuma biežums :
iznākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
1.2.pārnestā nozīmē Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par debess spīdekļiem, mākoņiem.
1.3.Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
1.4.Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.parasti formā: trešā persona Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) — par priekšmetiem.
2.1.Izdīgt1, izplaukt (par augiem, to daļām).
2.2.Izaugt (par zobu).
2.3.Atrasties, parādīties (zemes virspusē) — par iežiem.
3.parasti formā: trešā persona Tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
4.parasti formā: trešā persona Izveidoties, kļūt (par ko).
4.1.Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
4.2.Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
5.parasti formā: trešā persona Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
5.1.Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
5.2.Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
6.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņa; parasti formā: trešā persona Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
6.1.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds Varēt, būt iespējamam.
6.2.Notikt, realizēties.
7.parasti formā: trešā persona Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
7.1.Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
8.parasti formā: trešā persona Būt (aprēķinu rezultātā).
8.1.sarunvaloda Būt, rasties ienākumiem.
11.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; formā: noliegums Neizdoties.
Avoti: Sin, LLVV
Korpusa piemēri