izmīņāt
Lietojuma biežums :
izmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
1.1.Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
1.2.Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
1.3.Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
2.Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri