izmutuļot
izmutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.transitīvs Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV