izmutuļot
izmutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmutuļoju | izmutuļojam | izmutuļoju | izmutuļojām | izmutuļošu | izmutuļosim |
| 2. pers. | izmutuļo | izmutuļojat | izmutuļoji | izmutuļojāt | izmutuļosi | izmutuļosiet, izmutuļosit |
| 3. pers. | izmutuļo | izmutuļoja | izmutuļos | |||
Pavēles izteiksme: izmutuļo (vsk. 2. pers.), izmutuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmutuļojot (tag.), izmutuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmutuļotu
Vajadzības izteiksme: jāizmutuļo
1.intransitīvs Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.transitīvs Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV