izmuldēt
izmuldēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmuldu | izmuldam | izmuldēju | izmuldējām | izmuldēšu | izmuldēsim |
| 2. pers. | izmuldi | izmuldat | izmuldēji | izmuldējāt | izmuldēsi | izmuldēsiet, izmuldēsit |
| 3. pers. | izmuld | izmuldēja | izmuldēs | |||
Pavēles izteiksme: izmuldi (vsk. 2. pers.), izmuldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmuldot (tag.), izmuldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmuldētu
Vajadzības izteiksme: jāizmuld
Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Bet es taču nezināju, ka mana draudzene izmuldēs!
- Starpnieks parasti ir tāds, kurš nekad neko neizmuldēs un nevienu nenodos.
- - Interesanti, ko vēl būs izmuldējis nesalīdzināmais Šurpa...
- Kādu tieši, te neteikšu, jo nedrīkstu atņemt lasīšanas baudu, izmuldot sižetu.
- Renāra drebelīgā raustīšanās un histērijas liecināja par to, ka viņš var norauties un izmuldēt ko lieku.