izmuļļāties
izmuļļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmuļļājos | izmuļļājamies | izmuļļājos | izmuļļājāmies | izmuļļāšos | izmuļļāsimies |
| 2. pers. | izmuļļājies | izmuļļājaties | izmuļļājies | izmuļļājāties | izmuļļāsies | izmuļļāsieties, izmuļļāsities |
| 3. pers. | izmuļļājas | izmuļļājās | izmuļļāsies | |||
Pavēles izteiksme: izmuļļājies (vsk. 2. pers.), izmuļļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmuļļājoties (tag.), izmuļļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmuļļātos
Vajadzības izteiksme: jāizmuļļājas
1.Ar grūtībām izbraukt.
2.Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beigās kautkā izmuļļājos cauri.
- Tomēr, pat ja, izmuļļājies cauri augstskolai, cilvēks nav ieguvis zināšanas, zināmu dzīves izmaņu viņš ir apguvis.
- Tikai dubļi vien pēc tam atkal būs, gājējiem būs slapjas kājas, bet braucēji vēl vairāk piebeigs jau tā izmuļļātos piemirkušos grants ceļus...