Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izmocīt
Lietojuma biežums :
izmocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
izmocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
Stabili vārdu savienojumiIzmocīta dvēsele.
2.Ļoti nogurdināt.
3.Mokot panākt (piemēram, atzīšanos).
4.Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
Stabili vārdu savienojumiIzmocīt smaidu.
4.1.Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
4.2.Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
4.3.sarunvaloda Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
4.4.sarunvaloda Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
4.5.sarunvaloda Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri