izmaukties
izmaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmaucos | izmaucamies | izmaucos | izmaucāmies | izmaukšos | izmauksimies |
| 2. pers. | izmaucies | izmaucaties | izmaucies | izmaucāties | izmauksies | izmauksieties, izmauksities |
| 3. pers. | izmaucas | izmaucās | izmauksies | |||
Pavēles izteiksme: izmaucies (vsk. 2. pers.), izmaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmaucoties (tag.), izmaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmauktos
Vajadzības izteiksme: jāizmaucas
1.Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
1.1.Par dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kur sīkais ar ziemas mēteli izmaucas laukā no siksnām.
- Blūzītes pogas pašas izmaucās no pogcaurumiem.
- Sveķi kā pīšļi nokūp siltajā gaisā, vien zariņš sīki iekliedzas, izmaucies no koksnes sargājošās miesas.
- Gadījās, ka kāja izmaucās no zābaka un tas palika dumbrājā, tomēr Tušam allaž paveicās izķeksēt apavu laukā.
- Ceļot pēdējās, vislielākās paletes, man sirds sastinga šausmās – stropes nostiepās kā stīgas un šķita, ka teju teju tās pārtrūks vai izmauksies ārā, un bloki nokritīs zemē.